Lasi, domā un ceļo: Ilze ceļo. Sumatras vulkānos

Lasi, domā un ceļo: Ilze ceļo: Katra jauna zeme, valsts, pilsēta vai vienkāršs ciemats, kurus esmu apmeklējusi, ne tikai iemāca ko jaunu, bet izgaismo manu iekšējo pasau...

Sumatras vulkānos

Sinabung vulkāns

Ir saskaitīts, ka Indonēzijā šobrīd ir 127 aktīvi vulkāni, no kuriem 35 par sevi liek manīt, ir tieši Sumatrā. Paši sumatrieši vulkānu klātbūtni un to aktivitātes pieņem kā pašsaprotamas. Tikai ceļotāji, saskatījušies briesmu ziņas (šobrīd gan šķiet, ka ziņas savādākas vairs nemēdz būt, ja nu vien kādi latviešu sportistu sasniegumi spēj izkonkurēt ziņu negācijas), domīgi ceļojumu konsultantiem jautā par briesmām, kas varētu draudēt, kāpjot līdz kāda vulkāna krāterim.

Te gan jāsaka, ka nemaz tik sen nav sākusies Sumatras vulkānu zinātniskā izpēte. Pat tik grandiozs vulkāns, kas savulaik izraisījis Ledus laikmetu uz mūsu planētas, ģeologu uzmanību piesaistīja tikai 1949.gadā. Un arī tikai tādēļ, ka tika uzsākta Tobas ezera apkārtnē esošo iežu izpēte. Un izrādījās, ka vulkānisko pelnu kārta sasniedz apmēram 600 metrus lielu dziļumu.

Tobas ezers

Pat tālajā Indijā, Tobas vulkāna pelnu slānis izrādījās sešus metrus biezs. Kad apmēram 72 000 gadus atpakaļ vulkāns pierima, tā atmosfērā "izmestie" pelni uz vairākiem gadiem aizsedza saules starus un Zemes temperatūra pazeminājās par vairākiem grādiem, kas izraisīja masveida augu un dzīvnieku izmiršanu. Kad vulkāns pierima, tā milzīgais krāteris gadu simtu gaitā lēnām pildījās ar lietus un no līdzās esošās Barisan kalnu grēdas plūstošo avotu un upju ūdeņiem, izveidojot lielāko vulkānisko ezeru pasaulē. Tomēr neskatoties uz ārējo rāmumu, vulkāna krāteris pa lēnām, pa druskai ezera viducī sāka veidot salu. Un gadu simtu gaitā ir izveidojusies Samosiras sala, kas atrodas pašā krātera centrā. 

Samosiras salas peldvieta

Samosiras salas apmēri ir prātam netverami ( 1707 km2). Tās izmērs ir lielāks nekā turpat netālu esošā Singapūras sala. Mūssdienās te mitinās pasaulē bēdīgu slavu guvusī Tobas bataku cilts. Par tās izcelsmi īsti skaidrības nav. Iespējams, te viņi ir ieradušies no Taizemes vai pat Ķīnas. Lai nu antropologi paši vispirms mēģina tikt ar to skaidrībā. Rituālo kanibālismu, kristietības ienākšanu jau iepriekš aprakstīju, tādēļ pievērsīšos snaudošajam vulkānam un topošajām viesnīcām. Kad 2010.gadā te ierados pirmo reizi, tad nakšņojām vienīgajā un vislabākajā Samosiras salas viesnīcā, šobrīd te dažu gadu laikā ir tapušas jaunas viesnīcas un paplašināta mūsu ierastā Toledo Inn viesnīca. 

Toledo Inn viesnīca Samosiras salā

Mainījusies ir vietējo bataku attieksme. Savulaik sasveicinoties dzirdējām tikai un vienīgi bataku "Horas," bet šodien jau ierasta lieta ir ņaudoši - tūristiskais "Hello!" Žēl. Tomēr tas nemazina prieku izpeldēties vulkāniskajā ezerā, kura ūdens temperatūra ir gana patīkama. Te gan jāņem vērā pamatīgais Tobas ezera dziļums - 505 metri. Un raugoties uz Tobas krātera malām, kas atrodas 905 m v.j.l., ir grūti iztēloties, ar kādu prātam neizanalizējamu spēku vulkāns pirms vairāk kā 70 000 gadiem izlauzies uz āru. 

Arī mūsdienās te ir jūtamas dažādas ģeoloģiskas aktivitātes. Zemestrīces tiek izjustas ar pārsteidzošu regularitāti - 1892., 1916., 1922., 1987.gads. Arī pati Samosiras sala katru gadu paaugstinās virs ezera līmeņa par dažiem milimetriem. Sīkums, bet tomēr. Tā kā nekas vēl nav noslēdzies. 

Sinabung vulkāns

No pierimušiem dodos  jau aktīvāku vulkānu virzienā. Sinabungs kā reiz ir pa ceļam uz Gunung Leuser Nacionālo parku. Grēks būtu tam pabraukt garām. 2010.gadā Sinabungam bija labi saskatāma spicīte, šobrīd tā izskatās gluži kā ar  nazi nogriezta. Iemesls ir regulārie izvirdumi, kas mainījuši tā "ārējo tēlu." Sinabung vulkānā ceļotāji parasti nekāpj, bet turpat blakus esošajā Sibajak vulkāna krāterī raušamies gan. 

Neliela atkāpe par Sumatras vulkānu veidiem un to izvietojumu. Tie lielākoties ir stratovulkāni, kas neizvirst pēkšņi. Tie liek par sevi manīt jau labu laiku iepriekš, pa lēnām pukšķinot un veidojot atomsēnes formas mākoņus virs sava krātera. Un visi aktīvie 35 Sumatras vulkāni ir izvietojušies divās paralēlās līnijās, kas savstarpēji nekrustojas. Un attēlā redzamais aktīvais Sinabung un mūsu kāpiena mērķis - Sibajaks atrodas uz divām dažādām vulkānu līnijām. Tādējādi, ja arī Sinabungs sāks savu izvirdumu, Sibajaks paliks tikpat rāms kā iepriekš. Vismaz tā sola ģeologi.

Nokāpšana no Sibajaka krātera

Kāpiens Sibajakā nebūt nav no sarežģītajiem. Viss ir atkarīgs no laika apstākļiem. Rudeņos kāpējus "priecēs" lietutiņš, bet pavasarī - karstā Sumatras saule. Uzkāpt līdz krātera malai, kas ir vairāk kā 2000 m v.j.l. var pat īsti nepiepūloties. Ik pa laikam satiekot vietējos, kas rīta stundā kāpj no vulkāna ar telšu saini uz muguras. Kā izrādās, daudzi uzskata, ka pavadīt nakti netālu pie sēru "spļaujoša" vulkāna, ir ļoti veselīgi. Te gan kāpjot paspējam arī izdiskutēt par sēra veselīgo vai kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

Bet ne jau visi dodas krāterī, lai uzlabotu vai sabeigtu savu veselību. Pēdējo reizi kāpjot satikām arī nelielu jauniešu kompāniju, kas vienkārši jautri vēlējušies pavadīt vakaru un nakti 2000 metru augstumā. 

Ja uzkāpt līdz Sibajaka krāterim bija nieks, tad nokāpšana jebkuros laika apstākļos ir pamatīgs pārbaudījums. Jo brīžiem ir jākāpj pa ripojošiem akmeņiem, brīžiem jālavierē starp izskalotiem pakāpieniem, brīžiem jābrien cauri džungliskai takai. Te gan vietā ir piebilst, ka šo taku izveidoja 25 gadus atpakaļ, vairāk gan domājot nevis par ceļotāju ērtībām, bet gan par tiem, kas Sibajaka sēra dvesošo krāteri izmantoja kā ienesīgu sēra ieguves vietu. Laika gaitā taka būtiksi ir mainījusies. Tās vienkārši vairs nav. Mēs ejam pa tās pārpalikumiem. Viss ir lieliski, ja nav lijis, bet gluži jautri kļūst tad, ja naktī ir lijis vai vēl interesantāk - sāk līt tieši tad, kad ir uzsākts lejpuceļš. Tad noturēties kājās nelīdzēs nedz kalnu pārgājieniem paredzētie apavi, nedz gumijas zābaki, nedz Depo iegādātās galošas. Galvenais - sveikiem un veseliem pa taisno no Sibajaka nošļūkt karstajos sēra avotos, kur atmazgāt vulkāniskos dubļus.

Sibajaka krāteris

Brīdī, kad no kūpošā krātera iztek kāds avotiņš, tad tā temperatūra ir apmēram 100 grādu. Tas patiešām burbuļo. Par peldēšanos šādā avotā ir jāaizmirst. Bet prasmīgie sumatrieši izmanto vulkāna spēku un ierīko elektrostacijas, lai ar šī dabas resursa palīdzību nodrošinātu apkaimes iedzīvotājus ar elektrību. 

Bet pakāpeniski atdzesējot karsto sēra avotu, tiek piepildīti vairāki baseini, kur drošsirdīgie vulkāna iekarotāji var izkarsēt savus nogurošos muskuļus vai tikai nomazgāt sastaigātos dubļus. 

Tā laiski un ar labpatiku karsējoties sera vannās, prātā skan Mārtiņa Rītiņa nu jau folklorizētā frāze- kas var būt labāks par šo!

Tāda izskatās Sumatras sala manās acīs. Politisku pretrunu pilna, pārbagāta ar dabas resursiem un ar milzīgu vēlmi attīstīties un patiesu ticību labākai nākotnei.


8.marta raidījums "Ceļā ar Impro. Indonēzija. Sumatras sala" Latvijas radio 2