Nebiju
iedomājusies, ka atgriežoties Latvijā tikai pēc dažu mēnešu prombūtnes, tik
daudz būs mainījies. Ārēji it kā nekas par izmaiņām neliecina, ja nu vienīgi
veikalu plauktos ir parādījušās Ziemassvētkiem piederīgas preces. Pilnīgi un
absolūti politiskās peripetijas mani nesaista, tad nu smadzeņu atpūtas nolūkā
uzsāku savas TV pults programmu pārslēgšanas rituālu. Parasti sāku no 300
programmas un atpakaļ skaitīšanas secībā lēnām tieku līdz skaitlim 1. Tas gan
mēdz notikt reti, jo parasti „pa ceļam” es aizmiegu un televizors man nemanot
tiek izslēgts.
Tā
kādu vakaru uzsākot savu pults maratonu no atzīmes 300 tiku tikai līdz 257, kad
manu uzmanību piesaistīja pazīstama aktiera seja. Tas taču Štokingers, tas pats
Štokijs, kas pirmajās Komisāra Rekša sērijās bija visas filmas dvēsele. Tikai
Štokijs prata desmaizes pasniegt tā, ka tas izvērsās par veselu piedzīvojumu.
Ieskatoties
tuvāk, sapratu, ka Štokingers tas gluži nav, esmu pārskatījusies. Tomēr aktiera
seja šķita pazīstama – Bens Millers, tas pats, kas filmējās arī pazīstamajā
komēdiju virknē par super slepeno aģentu 001 – Džoniju Angli. Tā kā ieslēgtā
filma jau bija gandrīz pusē, tad sāku meklēt TV programmā atbildi uz savu
jautājumu – kas tad tā ir par filmu? Izrādās – Nāve paradīzē (Death in
Paradise). Ui, tik ļoti negribēju atkal ieslīgt kāda krimināldramatiska seriāla
muklājā. Ir jau līdz brošai (lai kur arī šī broša atrastos) viencēliena
detektīvsituācijas, kur jau pašā sākumā ir skaidrs sērijas noslēgums. Bet vai
tiešām tāds aktieris kā Bens Millers būtu piekritis filmēties kaut kādā konveijerseriālā,
atveidojot kārtējo detektīvu. Interese bija gana liela, lai atvērtu Google
meklētāju un pameklētu informāciju par seriālu. Te nu vienai dīvainībai sekoja
nākamā. Sākšu ar to, ka šis projekts ir angļu (BBC) un franču (Francijas
Televīzijas) kopdarbs!!! Vai tas vispār var būt! Angļi un franči! Kopā!
Rezultātam vajadzētu būt diezgan interesantam. Lai vēl vairāk pastiprinātu un
akcentētu dīvainības, kas varētu veidoties šo divu tik mentāli atšķirīgu tautu
pārstāvju starpā, filmas norises vieta ir viena no Karību jūras salām. Te ikdienas
nelīst, nav migla, lietussargs vairs nav obligāts atribūts. Tātad anglis te
jūtas kā ieradies kādā nereālā, izdomātā vietā. Un tikai anglis te ierodas ar
rudenīgu mēteli, angliski nevērīgi pārmestu pār roku.
Nedomāju,
ka ir būtiski uzskaitīt seriāla plusus un mīnusus. Bet sāku aizdomāties, kā
izskatītos anglis, ja tik tiešām paliktu dzīvot saulainajās Karību jūras salās.
Lai gan gaisa temperatūra dienā un naktī ir pāri par plus 30, slavenais angļu
detektīvs Ričards Pūls (Ben Miller) dienā vienmēr būs savā tvīda uzvalkā ar
kaklsaiti, bet naktī – garā svītrainā pidžamā. Un sastrādāties ar detektīvi
Kamilu (Sara Martins), kura „pa pusei” ir franču izcelsmes (kaut gan angļaprāt,
nav tāda jēdziena pusfrancisks), ir diezgan dīvaini. Ja Kamila balstās uz
intuīciju, tad Ričards – uz angļu loģiku. Tikai izcili abu nāciju zinātāji spētu
radīt kaut ko tik niansētu un smalku, kur katrā otrā frāzē ir apslēpts kāds
zemteksts.
Pat
slavenais Padomju publicists Vsevolods Ovčiņņikovs rakstot grāmatu „Ozola
saknes” (savulaik izdevniecības Avots izdotajā sērijā „Valstis un tautas”)
atzina, ka uzturoties Japānā (publicista iespaidi ir apkopoti viņa darbā
„Sakuras zars”) viņam daudz vieglāk bija piekļūt japāņa ikdienai un sadzīvei.
Vieglāk bija iegūt kāda japāņa draudzību nekā angļa sapratni. Kaut gan šķiet,
ka Anglija taču mums ir tuvāk. Viena no trāpīgākajām publicista atziņām ir
sekojoša, ka ārzemēs sastopoties ar kaut ko neparastu, cilvēki reizēm par to
spriež aplam aiz instinktīvas tieksmes visu mērīt ar savu olekti. Kādu morāli
var smelties no iepriekš teiktā? Visizteiksmīgākā te laikam gan būs pazīstamā
četrrinde par zirgu un kamieli. Zirgs domā, ka kamielis ir kroplīgs zirgs, bet
kamielis savukārt – ka zirgs ir neattīstīts kamielis. Nu gluži angļa un francūža
– zirga un kamieļa tandēms. Vai anglis ir kroplīgs un francūzis – mazattīstīts?
Varbūt otrādi? Atbilde ir atkarīga no tā, kurā Lamanša vai Angļu kanāla pusē
Jūs atrodaties.
Neesmu
pārlieku liela franču mentalitātes pārzinātāja, tāpēc paļaujos uz citu
stāstītiem, redzētiem un noklausītiem viedokļiem. Vīns, saulains laiks, piedzīvojumi,
intuīcija, romantika, labs noskaņojums, musketieri, Alens Delons,
emocionalitāte un jūtas – tas nedomājot sasaistās ar visu francisko. Vismaz ar
stereotipisko Franciju.
Detektīvdrāmā
„Nāve paradīzē” franciskajai atvērtībai tiek pretnostatīta angliskā ieturētība,
kas tiek uztverta kā anomālija, kura prasa medicīnisku iejaukšanos. Sākumā pat
darba kolēģi apvaicājas par daktera nepieciešamību. Tikai anglis svelmainā
dienā var meklē tējnīcu, kur baudīt savu rituālo pēcpusdienas tējas dzeršanu.
Paradoksāli, bet vienīgais restorāns, kur var nobaudīt angļa cienīgu pēcpusdienas tēju ar pienu, ir nelielais franču
(!) krodziņš.
Jā,
seriāla ārējā čaula ir par noziegumiem un to atklāšanu. Tomēr tas ir tikai acu
apmāns. Līdzīgi kā „Smalkajā stilā” Hiacinte iemieso pseidosmalko angļu
kundzīti, aiz kuras ārējā tēla ir paslēpta liela deva angliskās mentalitātes. Tomēr tā, kā par sevi prot pasmieties anglis,
reti kurš māk. Te nebūs aizkarda smiekli, ne nebūs glupi momenti, kur it kā
smieklīgās situācijās tiks nostādīti galvenie varoņi. Visvērtīgākais šajā
seriālā ir zemteksts. Un katram tiek dota iespēja uztvert un saprast visu pa
savam. Seriāla popularitāte britu salās ir tik milzīga, ka to turpinās uzņemt
arī nākamajā sezonā.
Un,
ja kādam šķiet, ka angliskā mentalitāte ir pārspīlēta, tad iesaku pamēgināt
nopirkt ieejas biļeti Londonas Madam Tisso muzejā pie grupu biļešu kasēm. Tur,
manā skatījumā, biļetes tirgo īstenas angļu kundzītes iemiesojums. Viņa
nenospiedīs biļešu „print” pogu, pirms neapjautāsies – kā Jums klājas? Vai
pirmo reizi Londonā? Kā Jums patīk? Kā Jums patīk laika apstākļi Londonā?
Noteikti tiks veltītas pāris frāzes meteoroloģiskajām prognozēm. Un nav nozīmes
steidzināt, kurnēt vai kā citādi izvairīties no šīs obligātās sarunas. Bez tās
nekas nenotiek. Tā taču ir vecā labā Anglija! Un slavenās Albionas salās
dzīvojošo mentalitāte mums, kontinentā mītošiem vēl joprojām paliek mīglā tīta,
kas ir tikpat bieza, kā izdaudzinātā Londonas migla.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru