otrdiena, 2013. gada 10. decembris

Nāve paradīzē jeb kā anglis (iz)dzīvo bijušajā franču kolonijā



   Nebiju iedomājusies, ka atgriežoties Latvijā tikai pēc dažu mēnešu prombūtnes, tik daudz būs mainījies. Ārēji it kā nekas par izmaiņām neliecina, ja nu vienīgi veikalu plauktos ir parādījušās Ziemassvētkiem piederīgas preces. Pilnīgi un absolūti politiskās peripetijas mani nesaista, tad nu smadzeņu atpūtas nolūkā uzsāku savas TV pults programmu pārslēgšanas rituālu. Parasti sāku no 300 programmas un atpakaļ skaitīšanas secībā lēnām tieku līdz skaitlim 1. Tas gan mēdz notikt reti, jo parasti „pa ceļam” es aizmiegu un televizors man nemanot tiek izslēgts. 
   Tā kādu vakaru uzsākot savu pults maratonu no atzīmes 300 tiku tikai līdz 257, kad manu uzmanību piesaistīja pazīstama aktiera seja. Tas taču Štokingers, tas pats Štokijs, kas pirmajās Komisāra Rekša sērijās bija visas filmas dvēsele. Tikai Štokijs prata desmaizes pasniegt tā, ka tas izvērsās par veselu piedzīvojumu. 
   Ieskatoties tuvāk, sapratu, ka Štokingers tas gluži nav, esmu pārskatījusies. Tomēr aktiera seja šķita pazīstama – Bens Millers, tas pats, kas filmējās arī pazīstamajā komēdiju virknē par super slepeno aģentu 001 – Džoniju Angli. Tā kā ieslēgtā filma jau bija gandrīz pusē, tad sāku meklēt TV programmā atbildi uz savu jautājumu – kas tad tā ir par filmu? Izrādās – Nāve paradīzē (Death in Paradise). Ui, tik ļoti negribēju atkal ieslīgt kāda krimināldramatiska seriāla muklājā. Ir jau līdz brošai (lai kur arī šī broša atrastos) viencēliena detektīvsituācijas, kur jau pašā sākumā ir skaidrs sērijas noslēgums. Bet vai tiešām tāds aktieris kā Bens Millers būtu piekritis filmēties kaut kādā konveijerseriālā, atveidojot kārtējo detektīvu. Interese bija gana liela, lai atvērtu Google meklētāju un pameklētu informāciju par seriālu. Te nu vienai dīvainībai sekoja nākamā. Sākšu ar to, ka šis projekts ir angļu (BBC) un franču (Francijas Televīzijas) kopdarbs!!! Vai tas vispār var būt! Angļi un franči! Kopā! Rezultātam vajadzētu būt diezgan interesantam. Lai vēl vairāk pastiprinātu un akcentētu dīvainības, kas varētu veidoties šo divu tik mentāli atšķirīgu tautu pārstāvju starpā, filmas norises vieta ir viena no Karību jūras salām. Te ikdienas nelīst, nav migla, lietussargs vairs nav obligāts atribūts. Tātad anglis te jūtas kā ieradies kādā nereālā, izdomātā vietā. Un tikai anglis te ierodas ar rudenīgu mēteli, angliski nevērīgi pārmestu pār roku.
   Nedomāju, ka ir būtiski uzskaitīt seriāla plusus un mīnusus. Bet sāku aizdomāties, kā izskatītos anglis, ja tik tiešām paliktu dzīvot saulainajās Karību jūras salās. Lai gan gaisa temperatūra dienā un naktī ir pāri par plus 30, slavenais angļu detektīvs Ričards Pūls (Ben Miller) dienā vienmēr būs savā tvīda uzvalkā ar kaklsaiti, bet naktī – garā svītrainā pidžamā. Un sastrādāties ar detektīvi Kamilu (Sara Martins), kura „pa pusei” ir franču izcelsmes (kaut gan angļaprāt, nav tāda jēdziena pusfrancisks), ir diezgan dīvaini. Ja Kamila balstās uz intuīciju, tad Ričards – uz angļu loģiku. Tikai izcili abu nāciju zinātāji spētu radīt kaut ko tik niansētu un smalku, kur katrā otrā frāzē ir apslēpts kāds zemteksts.
   Pat slavenais Padomju publicists Vsevolods Ovčiņņikovs rakstot grāmatu „Ozola saknes” (savulaik izdevniecības Avots izdotajā sērijā „Valstis un tautas”) atzina, ka uzturoties Japānā (publicista iespaidi ir apkopoti viņa darbā „Sakuras zars”) viņam daudz vieglāk bija piekļūt japāņa ikdienai un sadzīvei. Vieglāk bija iegūt kāda japāņa draudzību nekā angļa sapratni. Kaut gan šķiet, ka Anglija taču mums ir tuvāk. Viena no trāpīgākajām publicista atziņām ir sekojoša, ka ārzemēs sastopoties ar kaut ko neparastu, cilvēki reizēm par to spriež aplam aiz instinktīvas tieksmes visu mērīt ar savu olekti. Kādu morāli var smelties no iepriekš teiktā? Visizteiksmīgākā te laikam gan būs pazīstamā četrrinde par zirgu un kamieli. Zirgs domā, ka kamielis ir kroplīgs zirgs, bet kamielis savukārt – ka zirgs ir neattīstīts kamielis. Nu gluži angļa un francūža – zirga un kamieļa tandēms. Vai anglis ir kroplīgs un francūzis – mazattīstīts? Varbūt otrādi? Atbilde ir atkarīga no tā, kurā Lamanša vai Angļu kanāla pusē Jūs atrodaties.
  Neesmu pārlieku liela franču mentalitātes pārzinātāja, tāpēc paļaujos uz citu stāstītiem, redzētiem un noklausītiem viedokļiem. Vīns, saulains laiks, piedzīvojumi, intuīcija, romantika, labs noskaņojums, musketieri, Alens Delons, emocionalitāte un jūtas – tas nedomājot sasaistās ar visu francisko. Vismaz ar stereotipisko Franciju. 
Detektīvdrāmā „Nāve paradīzē” franciskajai atvērtībai tiek pretnostatīta angliskā ieturētība, kas tiek uztverta kā anomālija, kura prasa medicīnisku iejaukšanos. Sākumā pat darba kolēģi apvaicājas par daktera nepieciešamību. Tikai anglis svelmainā dienā var meklē tējnīcu, kur baudīt savu rituālo pēcpusdienas tējas dzeršanu. Paradoksāli, bet vienīgais restorāns, kur var nobaudīt angļa cienīgu  pēcpusdienas tēju ar pienu, ir nelielais franču (!) krodziņš.
   Jā, seriāla ārējā čaula ir par noziegumiem un to atklāšanu. Tomēr tas ir tikai acu apmāns. Līdzīgi kā „Smalkajā stilā” Hiacinte iemieso pseidosmalko angļu kundzīti, aiz kuras ārējā tēla ir paslēpta liela deva angliskās mentalitātes.  Tomēr tā, kā par sevi prot pasmieties anglis, reti kurš māk. Te nebūs aizkarda smiekli, ne nebūs glupi momenti, kur it kā smieklīgās situācijās tiks nostādīti galvenie varoņi. Visvērtīgākais šajā seriālā ir zemteksts. Un katram tiek dota iespēja uztvert un saprast visu pa savam. Seriāla popularitāte britu salās ir tik milzīga, ka to turpinās uzņemt arī nākamajā sezonā.
   Un, ja kādam šķiet, ka angliskā mentalitāte ir pārspīlēta, tad iesaku pamēgināt nopirkt ieejas biļeti Londonas Madam Tisso muzejā pie grupu biļešu kasēm. Tur, manā skatījumā, biļetes tirgo īstenas angļu kundzītes iemiesojums. Viņa nenospiedīs biļešu „print” pogu, pirms neapjautāsies – kā Jums klājas? Vai pirmo reizi Londonā? Kā Jums patīk? Kā Jums patīk laika apstākļi Londonā? Noteikti tiks veltītas pāris frāzes meteoroloģiskajām prognozēm. Un nav nozīmes steidzināt, kurnēt vai kā citādi izvairīties no šīs obligātās sarunas. Bez tās nekas nenotiek. Tā taču ir vecā labā Anglija! Un slavenās Albionas salās dzīvojošo mentalitāte mums, kontinentā mītošiem vēl joprojām paliek mīglā tīta, kas ir tikpat bieza, kā izdaudzinātā Londonas migla. 





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru