Lasi, domā un ceļo: Ilze ceļo: Katra jauna zeme, valsts, pilsēta vai vienkāršs ciemats, kurus esmu apmeklējusi, ne tikai iemāca ko jaunu, bet izgaismo manu iekšējo pasa...
Japāna sakuras ziedos
Ir grūti, varbūt pat neiespējami piekļūt un kur nu vēl saprast japāņa mentalitāti. Šķiet, ka japānis savu sirdi spēj atvērt vienīgi trauslajam sakuras ziedam. Šo ziedu cildināšana turpinās jau vairāk kā tūkstoš gadu. Viss Japānas pavasara ritms tiek pakļauts šo nelielo ziediņu kaprīzēm. Apmēram 300 dažādas ķiršu šķirnes, kas uzzied gandrīz vienlaicīgi, aicina izbaudīt krāšņu, bet īslaicīgu mirkli. Tieši mirkļa burvība ir tā, kas izmaina skarbo un intraverto japāni.
Hanami jeb sakuras vērošanas un pavasara piknika tradīcijas aizsākušās jau tālajā Heianas periodā (8.gs nogalē). Tajā laikā tā gan bija tikai aristokrātu kaprīze vai kādu tempļa mūku privilēģija, kur pavasaros īpaši izveidotos dārzus klāja sakuras kupenas. Tikai 17.gs hanami kļūst par visas Japānas tradīciju, no kuras nevienu pavasari īstens japānis nav gatavs atkāpties.
Ierasts pusdienlaika skats ir japāņu vīri, kas uzvalkos satupuši zem ziedošajiem sakuras ziediem, pārspriež ko svarīgu (vismaz tā liecina viņu sejas izteiksmes). Nu gluži vai mūsdienu samuraji, kuri pārņemti ar firmas biznesa lietām. Acumirklī pieņemtais lēmums var būt ar gana tālejošām sekām.
Arī senie samuraji pievienojās sakuras slavināšanas kultam, apcerot iespēju absolūtajā uzticībā savam sjogunam, ziedot dzīvību. Viens mirklis pretnostatīts mūžībai. Jo samuraja dzīve ir tikpat neprognozējama un īsa kā sakuras zieds. Skarbāks ziemeļvējs vai postoša vētra - un skaistais mirklis ir jau pagātne.
Neviens nevar pateikt
kā notvert mirkli.
Haika var.
Gvido Drage
Laiks apstājies.
pieskaras rasas lāsei
vēlīns saules stars
Aija Kārkliņa
Spiedīga pēcpusdiena.
Visa dzīve pie miesas
Pielipusi
Gvido Drage
Ceļa līkumā
apstājos. līdzās elpo
pavasara nakts
Aija Kārkliņa
Satieku skudru.
Nepamanīts eju tālāk.
Pasaules pārklājas
Gvido Drage
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru